Izstādes vadmotīvs un vienojošais centrs ir ainavas jēdziens.
Rietumu mākslas žanriskajā hierarhijā ainava ir viena no spilgtākajām parādībām, kas 19. gadsimta beigās, aizsākot “ismu” ēru, sublimēja sevī avangardisku raksturu un izteiksmes veidu, kuru spēja nezaudēt visā 20. gadsimta garumā. Latvijas mākslā ainava vienmēr bijusi publikas pievilkšanas magnēts un būtiska parādība. Kaut tālab vien, ka lokālās mākslas vēstures sākotnējais atskaites punkts ir gleznotājs Vilhelms Purvītis un viņa radītās ainavas.
Raugoties no šodienas skatpunkta, šis žanrs dažkārt mānīgi varētu tikt uztverts kā savu laiku nodzīvojusi, vecišķa un varbūt pat banāla parādība, kam maz kopīga ar mūsdienu pulsu un kas nekādi nespēj kļūt par instrumentu, ar kura palīdzību atklāt 21. gadsimta pasauli. Taču būtiski atcerēties, ka ainava spējusi transformēties visdažādākajos veidolos un savu aktualitāti apstiprinājusi virknē zīmīgu 20. gadsimta parādību, kā arī ir viens no tiem instrumentiem, kuru labprāt izmanto daudzas mūsdienu aktuālās mākslas ietekmīgākās personības.
Šīs ekspozīcijas ideja radusies vēlmē apliecināt ainavas pārlaicīgumu un tās spēju kļūt par katalizatoru, kas joprojām inspirē māksliniekus radīt izcilus, emocionāli ietilpīgus darbus, kas komunicē par mūsdienu sabiedrībai nozīmīgām tēmām, demonstrē cilvēka psihes emocionālo stāvokli šodienas laikā un telpā vai arī vienkārši ir pārlaicīgs, meditatīvs vēstījums.
Izstādes balsts ir spilgtas Latvijas laikmetīgās mākslas parādības: Paula Zariņa, Ieva Epnere, Kristaps Epners, Romans Korovins, Kristāna Dimitere, tekstu grupa “Orbīta”, Sergejs Davidovs, Inga Meldere, Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns, Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons. Viņi visi radījuši jaundarbus īpaši šai izstādei.
“Laikmetīgās ainavas” ietvaros izstādīts arī vācu izcelsmes amerikāņu eksperimentālā kino režisors un mākslinieks Džeimss Bennings – viņa videodarbs FAROCKI reflektē par ainavas mainīgumu un vienlaikus pastāvību, kā arī ir šīs ekspozīcijas idejas aizsākuma punkts.
Kuratore: Daiga Rudzāte
Mākslinieki:
DŽEIMSS BENNINGS (1942) ir amerikāņu neatkarīgā kino režisors un mākslinieks no Milvoki Viskonsinā. Savā 40 gadus ilgajā karjerā viņš veidojis vairāk nekā 25 pilnmetrāžas filmas – gan spēlfilmas, gan dokumentālās, kas izrādītas dažādos mākslas un kino festivālos visā pasaules. Bennings studēja Viskonsinas Universitātē, kur ieguva maģistra grādu matemātikā. 60. gados viņš bija sociāli aktīvs – cīnījās pret karu Vjetnamā, iesaistījās pilsoņtiesību kustībā un mācīja imigrantu bērniem lasīt. 33 gadu vecumā Bennings ieguva maģistra grādu mākslās. Turpmāko dzīvi pievērsās kino režijai un pasniedzēja darbam dažādās Amerikas augstskolās. Viņa pazīstamākās filmas ir „Amerikāņu sapņi” (1984) un „Ainavas pašnāvība” (1986). Bennings veido arī mākslas projektus, kuros sapludina kino un vizuālās mākslas medijus. Instalācijas, filmētas uz 16mm kino lentes, viņš izstādījis Volkera mākslas centrā Mineapolē un Vitnija muzejā Ņujorkā, savukārt digitāli filmētus video – Laikmetīgās mākslas muzejā 21er Haus Vīnē, Mākslas un mediju centrā Argos Briselē u.c. Kopumā Bennings piedalījies vairākos desmitos mākslas izstāžu visā pasaulē; viņam bijušas arī daudzas personālizstādes – Losandželosā, Ņujorkā, Vīnē, Berlīnē, Monreālā, Štutgartē, Briselē, Hamburgā un citur. Viņu pārstāv neugerriemschneider galerija no Berlīnes.
PAULA ZARIŅA (1988) ieguvusi bakalaura grādu (2011) un maģistra grādu (2013) vizuālajā mākslā glezniecības specialitātē Latvijas Mākslas akadēmijā. 2009. gadā viņa papildinājusies Eiropas mākslas augstskolā Bretaņā, Francijā. Izstādēs jaunā gleznotāja piedalās kopš 2010. gada. Piedalījusies grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs: Nīderlandē, Itālijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Beļģijā, Ukrainā u.c. Bijušas vairākas personālizstādes: „Laimes hormons” galerijā „Māksla XO” (2013), „Apziņas” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un galerijā „Alma”, „Epizodes” Liepājas muzejā, „Lielā sadzīvošanās” MVT Vasaras mājā Rīgā (visas 2015). Paralēli glezniecībai māksliniece nodarbojas arī ar grāmatu ilustrāciju.
IEVA EPNERE (1977) darbības sfēras ir fotogrāfijas, video un kino. Viņas mākslas raksturīgākā iezīme ir personiski stāsti kā sākumpunkts mākslinieciskām refleksijām par identitāti, tradīcijām un rituāliem. Izstādēs piedalās kopš 90. gadu beigām. Jaunākās grupu izstādes ar mākslinieces dalību ir: „Identitāte. Aiz nenoteiktības priekškara” Ukrainas Nacionālajā mākslas muzejā (2016), Something Eerie Laikmetīgās mākslas centrā Signal Malmē (2016), 62. Starptautiskais Oberhauzenes īsfilmu festivāls (2016), 6. Maskavas starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (2015), „Ornamentālisms. Purvīša balva” Venēcijā (2015) u.c. Jaunākās personālizstādes: Pyramiden and Other Stories Varšavas Zacheta Project Room (2015), „Paradīze jaunam cilvēkam” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (2015), Waiting Room Laikmetīgās fotogrāfijas centrā Contretype Briselē (2015), „Telpas atmiņa/Mindscapes” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (2013), „Zaļā zeme” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (2010).
KRISTAPS EPNERS (1976) ieguvis bakalaura un maģistra grādus (2003) Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Darbības jomas ir video, skaņas instalācija, kinētiska instalācija, fotogrāfija, animācija. Paralēli viņš darbojas kā scenogrāfs, mūzikas videoklipu mākslinieks un režisors. Izstādēs piedalās kopš 1996. gada, sarīkojis arī vairākas personālizstādes, pēdējā no tām – „Vingrinājumi” Peldošajā mākslas galerijā „Noass” 2016. gadā. Nozīmīgākās grupu izstādes: „Daba. Vide. Cilvēks” izstāžu zālē „Arsenāls” (2004), „Jukas” izstāžu zālē „Arsenāls” (2005), Urban Poetry 1 Mākslas centrā VEF (2010), „Draudzības (re)konstrukcija” Stūra mājā (2014), „Pazudis arhīvā” Rīgas mākslas telpā un citās izstāžu vietās Latvijā (2015/2016).
ROMANS KOROVINS (1973) beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, kur ieguvis mākslas maģistra grādu Grafikas nodaļā, profesora Gunāra Kroļļa meistardarbnīcā (1997). 1996. gadā sāka strādāt studijā Vilks Studio, kopš tā laika paralēli māksla projektiem nodarbojas ar mūzikas un reklāmas klipu režiju. Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 90. gadu sākuma; viņam bijušas sešas personālizstādes, pēdējās no tām Basket Shaped Flame (2012) un Dirty Yellow (2015) Kalnciema kvartāla galerijā. Jaunākās grupu izstādes: „Ornamentālisms. Purvīša blava” Venēcijā (2015), „Berlīne–Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām” Kaņepes kultūras centrā (2013), Starptautiskais foto festivāls F/Stop Leipcigā (2010), „Muzejs” Laikmetīgās mākslas festivālā Survival Kit (2010), Illusion of Inclusion or Inclusion of Illusion galerijā Vartai Viļņā (2010).
TEKSTGRUPA „ORBĪTA” ir radošs literārs projekts, kas apvieno Latvijas krievu dzejniekus un multimediju māksliniekus Artūru Punti, Sergeju Timofejevu, Aleksandru Zapoļu un Vladimiru Svetlovu. „Orbīta” Latvijas kultūras dzīvē aktīvi piedalās kopš 1999. gada, veidojot gan performances, gan izdodot bilingvālus dzejas krājumus, fotokatalogus un arī pētniecisko literatūru. Kopš darbības sākuma „Orbītas” projektos nozīmīgu lomu spēlē poētisko tekstu skaņas un vizuālā dimensija. No 2007. gada autori aktīvi pievērsušies dzejas instalācijai kā mākslas izpausmes formai, prezentējot tādos pasākumos kā „Baltā nakts”, Survival Kit un gan Cēsu Mākslas festivāls. 2015. gadā „Orbīta” ar lielformāta dzejas instalāciju „Divi soneti no Laputas” piedalījās Latvijas laikmetīgās mākslas izstādē „Ornamentālisms. Purvīša balva” Venēcijā 56. Venēcijas mākslas biennāles ietvaros. „Orbīta” aktīvi piedalās arī kultūras pasākumos ārpus Latvijas – Berlīnes dzejas festivālā, Berlīnes poētiskā video festivālā „Zebra”, Maskavas Dzejas biennālē, festivālā Ars Poetica Bratislavā, TARP Viļņā, Svet Knihy Prāgā, Gēteborgas un Leipcigas Starptautiskajos grāmatu gadatirgos u.c. Ar projekta darbību tuvāk iepazīties var mājas lapā www.orbita.lvvai https://www.facebook.com/orbita.lv.
SERGEJS DAVIDOVS (1959) ieguvis bakalaura grādu dizainā (1986) un mākslas maģistra grādu (2003) Latvijas Mākslas akadēmijā. Strādājis par grafisko dizaineri reklāmā, grāmatniecībā un periodikā, bijis pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē. Mākslinieks piedalījies izstādēs Latvijā un ārvalstīs, nozīmīgākās starp tām ir Spice Island Bristolē (1998), Cowparade Ventspilī (2002), „Suns aiziet” (2006), „Balle” (2007) un „Palete” (2008) galerijā „M6”.
INGA MELDERE (1979) ieguvusi bakalaura grādu vizuālās mākslas un mākslas vēstures skolotāja specialitātē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē (2001), bakalaura grādu (2005) un maģistra grādu restaurācijas specialitātē Latvijas Mākslas akadēmijā. Papildinājusies Jana van Eika akadēmijā Māstrihtā, Nīderlandē (2013/2014). Izstādēs piedalās kopš 2003. gada. Nozīmīgākās personālizstādes: Unwritten Laikmetīgās mākslas centrā kim? (2011), „Nobīde” galerijā „Māksla XO” (2011), Enough is Enough (kopā ar Miko Hicu) Temnikova & Kasela galerijā Tallinā (2011), „Burvju kalns” galerijā „Māksla XO” (2014), „Bērzkalni” Galleria 12 Helsinkos (2015), „Māja pie ūdenskrituma jeb krāsojamās grāmatas pieaugušajiem” Temnikova & Kasela galerijā Tallinā (2016). Māksliniece bijusi starp Laikmetīgā mākslas centra kim? Rezidences balvas 2016 nominantiem. Viņas darbi atrodas Somijas laikmetīgās mākslas muzeja KIASMA kolekcijā.
KRIŠS SALMANIS absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu (2003) un Ķelnes Mediju mākslas akadēmiju (2010). Mākslinieka darbības jomas ir dažāda veida instalācijas, skulptūra, grafika, animācija, objektu māksla, video, fotogrāfija. Izstādēs piedalās kopš 1996. gada, pirmā personālizstāde sarīkota 1999. gadā Mencendorfa namā Rīgā. Jaunākās personālizstādes 2015. gadā bijušas Japānā; izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā (ar Annu Salmani) un galerijā „Alma”. Kopā ar Kasparu Podnieku Salmanis veidojis instalāciju North by Northeast Latvijas ekspozīcijai 55. Venēcijas mākslas biennālei 2012. gadā. Mākslinieks bijis eksponēts dažādās izstādēs un festivālos Vācijas, Šveices, Lietuvas, Zviedrijas, Čehijas, Itālijas, Slovākijas, Somijas, Krievijas, Luksemburgas, Igaunijas, Portugāles, Francijas, Norvēģijas, Polijas, Slovēnijas, ASV, Taizemes, Japānas un Argentīnas pilsētās. Divreiz bijis nominēts Purvīša balvai – 2011. gadā par personālizstādi „Pazudušie” Rīgas mākslas telpā (2009) un 2013. gadā par personālizstādi „Uzticēšanās trauslums” galerijā „Alma” (2012) un videodarbu „Garā diena” Laikmetīgās mākslas festivālā Survival Kit 4 (2012).
ANNA SALMANE (1980) ieguvusi bakalaura un maģistra grādu filozofijā Latvijas Universitātē (2007), kā arī mākslas maģistra grādu Goldsmita koledžā Londona Universitātē (2014). Izstādēs piedalās kopš 2001. gada. Bijuša vairākas personālizstādes: izstāde „Jumti” Mencendorfa namā (2008), izstāde Wanderer / „Klaiņa” Wesbourne Grove galerijā Londonā (2011) un LMC Ofisa galerijā Rīgā (2012), kā arī izstādes pārī ar citiem māksliniekiem: Pert & Simple ar Holiju Džeimsu Surface galerijā Notingemā (2013), „Dziesma” ar Krišu Salmani izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā (2015), Human / Nature ar Hannu Havanu Back Room galerijā Londonā (2016) un The Visitors ar Patrīciju Maliganu NX Project Space Londonā (2016). Paralēli māksliniece strādā kā grafiskā dizainere un izstāžu iekārtotāja.
KRISTAPS PĒTERSONS (1982) ieguvis bakalaura grādu kompozīcijā un kontrabasa spēlē (2005) un maģistra grādu kompozīcijā (2007) Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Papildinājies Enshedes mūzikas augstskolā Nīderlandē (2004), Eksānprovansas festivāla un Eiropas operu akadēmiju tīkla (ENOA) rīkotajā Operas radīšanas meistardarbnīcā (2011). Kopš 2005. gada Pētersons ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kontrabasists, kopš 2015. gada sākuma – kontrabasists arī kamerorķestrī Kremerata Baltica. Komponista opera „Mihails un Mihails spēlē šahu” saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu 2014 kategorijā „Gada uzvedums”, savukārt skaņdarbs Otrais Liepājas koncerts bija nominēts Lielajai mūzikas balvai 2012 kategorijā „Gada jaundarbs”, bet skaņdarbs „Šahs” šajā pašā kategorijā bija izpelnījies LMB nomināciju 2010. gadā. 2010. gadā Kristaps Pētersons ieguvis arī Latvijas Autortiesību aģentūras kūrēto Autortiesību bezgalības balvu par kompozīciju „Šahs”, savukārt viņa kompozīcija „Mijkrēšļa dziedājumi” uzvarēja UNSESCO rīkotajā konkursā Rostrum.