Lietuviešu izcelsmes soprāns Vida Miknevičūte (Vida Miknevičiūtė) viena no šobrīd pieprasītākajām operdziedātājām. Riharda Vāgera operas “Zīgfrīds” koncertatskaņojumā Koncertzālē “Cēsis” viņa debitēs Brinnhildes lomā.

​

Aivadītajā sezonā Vida triumfēja Salomes lomā operteātrī La Scala Milānā, Bavārijas Valsts operā Minhenē un Vācu operā Berlīnē. Kritiķu un publikas uzslavas izpelnījās par Zīglindes lomu “Valkīras” jauniestudējumos Berlīnes Valsts operā Daniela Barenboima vadībā un Teatro San di Calo Neapolē kopā ar tenoru Jonasu Kaufmanu Zīgmunda lomā.

​

Nākošajā 2023/2024 gada sezonā Vidai Miknevičūte gaidāma nozīmīga uzstāšanās kopā ar tenoru Jonasu Kaufmanu un basu Georgu Cepenfeldu “Valkīras”koncertatskaņojumā Berlīnes Filharmonijā diriģenta Kirila Petrenko vadībā, kā arī iestudējumos “Loengrīns” un “Fidelio” Bavārijas Valsts operā Minhenē. Bez tam dziedātāju gaida vairākkārtējas uzstāšanās Berlīnes Valsts Operā un Berlīnes Vācu operā.

​

Vidas Miknevičūte ir absolvējusi Kauņas Mūzikas un teātra akadēmiju ar maģistra grādu vokālajā mākslā. 2003. gadā saņemtā Erasmus stipendija jauno dziedātāju aizveda uz Leipcigu, kur viņa turpināja studijas Fēliksa Mendelszona Bartoldi Mūzikas akadēmijā.

​

No 2005. līdz 2007. gadam Miknevičūte bija Cīrihes operas paspārnē darbojošās Starptautiskās operas studijas dalībniece. Šajā laikā viņa viesojās arī Ēksanprovansas festivāla un Bāzeles teātra iestudējumos.

​

Dziedātāja saņēmusi pirmo vietu un pirmo skatītāju balvu Roberta Štolca Operetes konkursā Hamburgā, kā arī trešo vietu vokālistu konkursā “Operete – mana mīla” Kauņā. Viņa ir arī Rikardo Dzandonai jauno operdziedātāju konkursa (Riva del Garda, Itālija) un Hamburgas Barenberg Bank mākslas veicināšanas programmas stipendiāte. Vida daudzkārt apbalvota dažādos vokālistu konkursos.

​

No 2008. līdz 2010. gadam Vida Miknevičūte darbojās Hamburgas Valsts operas Starptautiskajā operas studijā, kur dziedāja tādas lomas kā Hēbe un Fanī (“Galantā Indija”), Pamina un Papagena (“Burvju flauta”), Cerlīna (“Dons Žuans”), Adīna (“Mīlas dzēriens”), Smilšu vīriņš un Grietiņa (“Ansītis un Grietiņa”), Mikaēla (“Karmena”), Velgunde un Freija (“Reinas zelts”), kā arī Helmvige (“Valkīra”).

​

No 2011. līdz 2020. gadam Vida Miknevičūte darbojās Maincas Valsts teātra trupā. Tās sastāvā viņa dziedājusi tādas lomas kā Elektra (“Idomenejs”), Eva (“Eva”), Lidija Ivanovna (“Fatinica”), Orānas princese Natālija (“Homburgas princis”), Tatjana (“Jevgeņijs Oņegins”), Fjordilidži (“Tā dara visas”), Margarita (“Mefistofelis”), Violeta Valerī (“Traviata”), Eva (“Nirnbergas meistardziedoņi”), Margarēta (“Fausts”), Blanša (“Karmelīšu dialogi”), Mimī (“Bohēma”), Urzula (“Gleznotājs Matīss”), Elizabete (“Dons Karloss”), Lielā Netikle (“Antikrists”), Zīglinde (Vāgnera/Lorio “Gredzenu cikls vienā vakarā”) un Amēlija Grimaldi (“Simons Bokanegra”).

​

Vida Miknevičūte ir gaidīta viešņa ne tikai Hamburgas Valsts operā, kur viņa 2012. gadā spēlēja Freiju “Reinas zelta” iestudējumā, ko Simonas Jangas vadībā izrādīja arī Brisbenā (Austrālija), bet arī Kaseles Valsts teātrī. 2014. gadā viņa te debitēja Imperatores lomā Riharda Štrausa operas “Sieviete bez ēnas” iestudējumā, bet Frankfurtes Operā – Silvas Varesku lomā Imres Kālmana “Čardaša karalienē”. 2016. gadā māksliniece dziedāja Irēnu (“Rienci”) Leipcigas Operā un Helmvigu (“Valkīra”) Daniela Barenboima vadībā Berlīnes Valsts operā, kā arī atgriezās Imperatores lomā (“Sieviete bez ēnas”) – šoreiz jau Vīsbādenes Valsts teātrī. 2017. gadā viņa debitēja Hrizotemīdas lomā (“Elektra”) Kaseles Valsts teātrī un Elizabetes lomā (“Tanheizers”) Rīgā, Latvijas Nacionālajā operā, kā arī Madlēnas di Kuaņī lomā (“Andrē Šenjē”) Kaseles Valsts teātrī. Tā paša gada oktobrī un novembrī dziedātāja atgriezās Latvijas Nacionālajā operā Margarētas lomā (“Fausts”). 2018. gadā viņa debitēja Zentas lomā (“Klīstošais holandietis”) Vīsbādenes Valsts teātrī, bet 2018./2019. gada sezonā šajā pašā lomā viesojās arī Rīgā, Latvijas Nacionālajā Operā, kā arī dziedāja Freiju (“Reinas zelts”) Hamburgas Valsts operā. 2019. gada janvārī Vida dziedāja Hrizotemīdas lomu (“Elektra”) Berlīnes Valsts operā Barenboima vadībā un piedalījās jaunā “Karmelīšu dialogu” iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā, atgriežoties Blanšas lomā. 2019. gada septembrī Miknevičūte bija Helmvige Berlīnes Valsts operā Barenboima diriģētajā “Valkīras” iestudējumā, bet oktobrī dziedāja Orānas princesi Natāliju (“Homburgas princis”) Štutgartes Operā. 2020. gada februārī māksliniece debitēja Melburnā (Austrālija), Viktorijas operā, Salomes lomā (“Salome”), oktobrī šajā pašā lomā viesojās Vīnes Valsts operā, bet decembrī pirmo reizi dziedāja Elzas lomu Kaliksto Bjeito jaunajā “Loengrīna” iestudējumā Berlīnes Valsts operā. Augstu novērtējumu izpelnījās dziedātājas debija 2021. gada Zalcburgas festivālā Hrizotemīdas lomā (“Elektra”). 2021./2022. gada sezonā Miknevičūte pirmo reizi dziedāja Salomi Maskavas Lielajā teātrī un debitēja Bavārijas Valsts operā Lehāra operetes “Džudita” jaunā iestudējuma titullomā. Tāpat viņa atgriezās arī Vīnes Valsts operā Marietas lomā (“Mirusī pilsēta”), Hamburgas Valsts operā Hrizotemīdas lomā (“Elektra”) un Berlīnes Valsts operā Elzas lomā (“Loengrīns”).

​

Vida Miknevičūte sadarbojusies ar pasaulslaveniem diriģentiem un režisoriem, tādiem kā Simona Janga, Daniels Barenboims, Adams Fišers, Valerijs Gergijevs, Aleksandrs Džoels, Unsuna Kima, Pēters Šneiders, Kents Nagano, Ričards Milzs, F. Velzers-Mests, Gintars Rinkēvičs, Hermans Beumers, kā arī Lorenco Fjoroni, Katarīna Tālbaha, Kamerons Mengiss, Kaliksto Bjeito, Johanness Šics, Tilmans Knābe, Harijs Kupfers, Kristofs Nels, Toms Raizers un Vera Nemirova.

​

Vidas Miknevičūtes koncertturneju gaitas dziedātāju aizvedušas uz Cīrihes Tonhalle, Hamburgas Laeiszhalle un Mikeli festivālu Somijā; apbraukāta arī mākslinieces dzimtā Lietuva. Viņa dziedājusi soprāna partijas Mocarta Rekviēmā un Kronēšanas mesā, Brāmsa Vācu rekviēmā, Mālera Ceturtajā simfonijā, Orfa kantātē “Carmina Burana”, Verdi Rekviēmā un Bēthovena Devītajā simfonijā.