Sestdiena, 9. jūlijs / 16.00
Festivāla atklāšana, koncertzāle “Cēsis”
Riharda Vāgnera operas “Tristans un Izolde” koncertatskaņojums
Solisti: Gunbrita Barkmina (Gun-Brit Barkmin, Vācija), Marko Jenčs (Marco Jentzsch, Vācija), Martina Dike (Martina Dike, Zviedrija), Olivers Cvargs (Oliver Zwarg, Vācija), Ains Angers (Ain Anger, Austrija), Mihails Čuļpajevs, Artjoms Safronovs, Rinalds Kandalincevs
Diriģents Andris Poga
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Mākslas festivāla “Cēsis 2022” un koncertzāles “Cēsis” sadarbības projekts
Cēsu Mākslas festivāls pilns apņēmības turpina nesen aizsākto “Cēsu vāgneriādi”. 2021. gada vasarā Cēsu pilsparka estrādē notika Riharda Vāgnera operas “Valkīra” trešā cēliena koncertuzvedums, un tas guva milzīgu publikas atsaucību un atzinību. Festivāla plānos ir pievērsties Vāgneram arī šajā un turpmākajos gados.
Festivāla atklāšanā šogad tiks atskaņota Riharda Vāgnera opera “Tristans un Izolde”. Vērts atzīmēt, ka visā pilnībā šī opera Latvijā pēdējoreiz atskaņota pirms 100 gadiem – 1921. gada pavasarī Latvijas Nacionālajā operā Teodora Reitera vadībā.
LNSO bijušais mākslinieciskais vadītājs (patlaban orķestra mākslinieciskais padomnieks) Andris Poga mērķtiecīgi veidojas par prasmīgu un iedvesmojošu Vāgnera mūzikas interpretu. Viņš diriģēja Valkīras” trešo cēlienu Cēsu pilsparka estrādē 2021. gadā, pirms tam 2019. gada martā ar panākumiem vadīja “Tristana un Izoldes” otrā cēliena atskaņojumu Lielajā ģildē (pats uzskata to par vienu no saviem augstākajiem punktiem LNSO mākslinieciskā vadītāja postenī), un tā paša 2019. gada jūnijā Poga diriģēja “Valkīras” pirmā cēliena koncertatskaņojumu koncertzāles “Cēsis” piecu gadu jubilejas koncertā.
Operas “Tristans un Izolde” atskaņojumā piedalīsies:
Izolde – Gunbrita Barkmina | Gun-Brit Barkmin, Vācija
Tristans – Marko Jenčs | Marco Jentzsch
Brangēna –Martina Dike | Martina Dike
Kurvenāls – Olivers Cvargs | Oliver Zwarg, Vācija
Karalis Marks – Ains Angers | Ain Anger, Austrija
Melots – Mihails Čuļpajevs
Gans – Artjoms Safronovs
Stūrmanis – Rinalds Kandalincevs
Vācu tenors Marko Jenčs uzstājas Glaindbornas festivālā, Nīderlandes operā, Berlīnes Valsts operā un Berlīnes Komiskajā operā, Leipcigas un Drēzdenes opernamos, Milānas Teatro alla Scala u. c. Šosezon viņš debitē Tristana lomā un piedalās arī savā pirmajā “Nībelunga gredzena” iestudējumā.
Zviedru mecosoprāns Martina Dike Latvijas klausītājam pazīstama – viņa dziedāja Brangēnu Andra Pogas vadībā, un viņa arī bijusi Frika Latvijas Nacionālajā operā.
Vācu basbaritons Olivers Cvargs uzstājas Vācijā un Austrijā, kā arī citur pasaulē. Viņš dzied Riharda Štrausa (piem., Johanāns, Orests), Vāgnera (Telramunds, Kurvenāls, Amfortass, Klingzors, Votāns, Alberihs) opervaroņus, Berga Voceku, Mocarta Leporello un Papageno; itāļu repertuāra var nosaukt Skarpiju, Jago un Amonasro, Cvargs ir arī lielisks Golo Debisī vienīgajā pabeigtajā operā. Latvijas Nacionālajā operā dziedājis Alberihu un Klīstošo holandieti.
*
Operu “Tristans un Izolde” Rihards Vāgners komponē no 1856. gada (pirmās skices vienlaicīgi ar “Nībelunga gredzena” trešās operas “Zīgfrīds” komponēšanu) līdz 1865. gadam, un pirmizrāde notiek 1865. gada 10. jūnijā Minhenes Karaliskajā galma un Nacionālajā teātrī Hansa fon Bīlova vadībā.
Operas “Tristans un Izolde” pamatā ir paša komponista veidots librets, kas balstās uz, iespējams, 12. gadsimtā pirmoreiz literāri fiksētās ķeltu leģendas par Tristanu. Vāgners izmanto 13. gadsimta sākumā tapušo Gotfrīda fon Strasburga drāmu, un opera palēnām top Cīrihē (pabeigts pirmais cēliens), Venēcijā (pabeigts otrais cēliens) un Lucernā (pabeigts trešais cēliens).
Komponēšanas laikā Vāgneram bijuši vairāki iedvesmas avoti: Lista dziesma “Loreleja” (operas ievadmotīvs), Berlioza “Romeo un Džuljeta”, ko Vāgners vērtēja ļoti augstu un no kuras guva iedvesmu slavenās “Izoldes mīlasnāves” motīvam, un arī Hansa fon Bīlova orķestra fantāzija “Nirvāna”, ko Vāgners studēja ap 1854. gadu, tātad laikā, kad sāka rosīties domas par “Tristana” radīšanu.
Operas sākumdaļu un noslēgumu tradicionāli sauc par Ievadu un “Mīlasnāvi”, tie ir kļuvuši par simboliem, kaut arī pats Vāgners Ievadu saucis par “Mīlasnāvi” un to, ko pazīstam kā “Mīlasnāvi”, dēvējis par “Izoldes pārveidošanos”. Izglītotam klausītājam būtu jāatpazīst arī tā sauktais Tristana akords, ar ko iepazīstamies jau Ievada sākumā.
Operu “Tristans un Izolde” uzskata par jaunu sākumu Vāgnera dzīvē un operas vēsturē vispār. Šajā Vāgnera operā dominē nevis sižets, kā tas pieņemts operpasaulē, bet refleksija par cilvēka esību. Vispārzināms fakts, ka Vāgneru ietekmēja Šopenhauera ideja par cilvēka zemesdzīvi kā nepiepildāmas ilgošanās ceļu. Vērts arī atcerēties, ka “Tristana un Izoldes” tapšanas laikā Vāgners bija traki iemīlējies sava labdara un kvēla atbalstītāja Oto Vēzendonka dzīvesbiedrē Matildē, un arī šis mīlasstāsts bija vairāk ar ilgošanos, nekā ar piepildījumu saistīts. Vāgnera pētnieks Barijs Milingtons raksta: “Šī opera konvencionālu mīlasstāstu pārvērš dziļā meditācijā par materiālās pasaules iedabu, subjektivitātes metafiziku un cilvēka eksistences noslēpumu.”
Very easily this site will most likely irrefutably perhaps end up being popular including numerous weblogs individuals, in order to it's persistent content pieces or possibly views. https://j9korea.com/