Mākslas festivāla “Cēsis 2021” atklāšanā

Informācija medijiem, 2021. gada 2. jūlijā


10. jūlijā – mīti un rituāli Mākslas festivāla “Cēsis 2021” atklāšanā


Jau nākamnedēļ, 10. jūlijā, Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā tiks atklāts 15. Cēsu mākslas festivāls, kura vadmotīvs šogad ir “Mīti un rituāli”. Šajā dienā durvis vērs vērienīga laikmetīgās mākslas izstāde “Pielidot tuvāk saulei”, atspoguļojot septiņus lielformāta latviešu mākslinieku jaundarbus. Plkst. 20.00 būs iespējams skatīties skaņu un kustību izrādi Danse macabre (“Nāvesdeja”), kuras idejas autori ir komponists Edgars Mākens un mākslinieks Krišs Salmanis. Savukārt “Raiskumkrogā” būs skatāma SEB stipendijas glezniecībā 2020 laureātes Madaras Kvēpas izstāde “Vesels”.


Seni nostāsti un mīti vienmēr ietekmējuši un iedvesmojuši mākslu, vedinot to atspoguļot dažādas parādības un izpausmes, meklēt, iztēloties un sataustīt senos stāstos patiesības atspulgu. Pāri laikiem cilvēce mītos centusies rast sev zīmīgu eksistenciālo jautājumu skaidrojumus, vienlaikus nodarbojoties ar jaunu un modernu mītu radīšanu.


Festivālā ar jaundarbiem, speciāli festivālam radītām instalācijām, gleznojumiem un video izstādē “Pielidot tuvāk saulei” Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā piedalās mākslinieki Aija Zariņa, Miķelis Fišers, Andris Eglītis, Ģirts Muižnieks, Krista un Reinis Dzudzilo, Katrīna Neiburga un Vika Eksta.


“Izstādi ievada un noslēdz aplis – senais mistiskais simbols, ģeometriski perfektā figūra, kas tradicionāli apzīmē sauli un harmoniju; debesis, visumu un mūžību. Andra Eglīša veidotais ugunskurs un neredzīgo zīmju aplis uz jumta terases, kur fonā dzirdamā skaņa ir nepārprotams signāls gaidīt; Krista un Reinis Dzudzilo sava darba kontekstā citē Šekspīru: “Savstarpējā sarunā mēs bieži atgriežamies pie Šekspīra uzrakstītajiem vārdiem, kuros Glosters, zaudējot redzi, saka: “Es neredzu, lai vai saule būtu katrs burts”, uz ko Līrs atbild: “Skaties ar savām ausīm!”.” Satiksieties ar Katrīnas Neiburgas raganām, Ģirta Muižnieka mistēriju lauku, Aijas Zariņas trīs māsām, noticēsiet Miķeļa Fišera kosmosa realitātei un Vikas Ekstas Velnezera fenomenam,” raksta izstādes kuratore Daiga Rudzāte. Izstādi var apmeklēt ikviens interesents, bet sejas masku lietošana ir obligāta, un jāievēro 2 m distance no citiem apmeklētājiem, izņēmums ir viena mājsaimniecība. 10. un 11. jūlijā ieeja izstādē ir bez maksas.


Festivāla atklāšanā 10. jūlijā plkst. 20.00 Cēsu Laikmetīgās mākslas centra pagalmā Raiņa ielā 27 būs skatāms īpašs notikums – Edgara Mākena un Kriša Salmaņa kopdarbs – skaņu un kustību izrāde Danse macabre (“Nāvesdeja”). Komponists Edgars Mākens saka: “Danse macabre ir sena tradīcija, kas pandēmijas, inficēšanās un miršanas kontekstā kļuvusi sevišķi aktuāla. Tad nu mums likās, ka jāatgādina divas būtiskas lietas. Pirmā – nāve ir neizbēgama. Otrā – dzīve ir skaista. Vienīgais, kā mēs varam nāvi kaut uz mirkli noliegt, ir caur svinēšanu un priecāšanos.”

Lai gan danse macabre vistiešāk asociējas ar vizuālo mākslu, savulaik šis jēdziens tika iemiesots dzīvē arī kā teātris, performance ciemos un pilsētu laukumos, kur dažādu sociālo slāņu ļaudis, saģērbušies par miroņiem, apvienojās gājienā, tādējādi kaut uz brīdi vienādojot sociālā statusa atšķirības (kā karnevāla laikā) un kopīgi veicot nāves apzināšanās aktu. Tā bija mistērija, kas savā ziņā nolaida tvaiku sabiedrībā.


10. jūlijā šī mistērija tiks izspēlēta skaņu un kustību izrādē, groteskā leļļu baletā, kura pamatā ir franču dzejnieka simbolista Anrī Kazalisa (Cazalis, 1840–1909) dzejolis Danse macabre. Dzejolis ir fonētikā ļoti muzikāls un saturā stipri vizuāls. Tāda būs arī visa izrāde, kur galvenās lomas iedalītas sitaminstrumentiem un elektronikai, bet skanēs arī flauta, trompete, tuba, vijole, alts, čells, elektriskās ērģeles, elektriskā ģitāra un muzikālais zāģis.


Krišs Salmanis darbā Danse macabre (“Nāvesdeja”) turpina nesen aizsākto daiļrades līniju – kā beznozīmes formām ar kustības palīdzību piešķirt stāstošu raksturu. Salmanis saka: “Gribas kaut ko īstu, bez video un lāzeriem, tāpēc ierosināju spēlēties ar lielām, abstraktām figūrām, mēģinot tās atdzīvināt ar kustību un skaņu. Edgars ierosināja, ka tas varētu būt leļļu balets, un drīz vien nonāca pie nāvesdejas. Kad viņš to pieminēja, aiz prieka palēcos, jo arī mani šogad interesē danse macabre.” Abstrakto figūru kustības Danse Macabre ritmos koordinēs un realitātei pielāgos kustību režisors Rūdolfs Gediņš un deviņi dejotāji.


Pirms izrādes mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis sniegs nelielu priekšlasījumu par danse macabre mūzikā, literatūrā un vizuālajā mākslā, un tas vienlaikus būs komentārs izrādes naratīvam, savukārt pasākuma finālā sagaidāms, ka Nāve atmetīs vijoli un ķersies pie elektriskās ģitāras “faierverku” ielenkumā. Lai ierobežotu nāvesdeju, apmeklējot izrādi, jāuzrāda derīgs Covid-19 sertifikāts, kas apliecina pabeigtu vakcināciju pret Covid-19 vai pārslimošanas faktu un personu apliecinošs dokuments.


Izrādi interesenti varēs skatīties arī tiešraidē, kas tiks nodrošināta ar festivāla ģenerālsponsora – Latvijas Mobilā telefona (LMT) atbalstu.

“Cēsu mākslas festivāls skatītājus vienmēr priecējis ar spilgtiem kultūras notikumiem. Tādēļ esam gandarīti, ka jau vairākus gadus mums ir iespēja ne tikai atbalstīt festivālu, bet arī saviem skatītājiem piedāvāt kādu no tā notikumiem skatīties tiešsaistē. Šogad šis notikums ir Edgara Mākena un Kriša Salmaņa izrāde, kas skatītājiem būs pieejama LMT Straumē un Viedtelevīzijā,” stāsta LMT viceprezidente Laura Keršule.

Skaņu un kustību izrāde Danse macabre (“Nāvesdeja”) būs skatāma šeit – http://straume.lmt.lv/danse-macabre


Festivāla laikā Raiskuma krogā (Gaujas iela 92, Cēsis) būs skatāma izstādē “Vesels”. Tajā apkopota SEB stipendijas glezniecībā saņēmējas, Madaras Kvēpas, jaunāko darbu sērija, kurā autore pievērsusies fiziskās veselības un garīgā veseluma koncepcijām. Šīs idejas aplūkotas gleznu un telpisku objektu sērijā, ņemot vērā pēdējā gada pandēmijas, kā arī vēsturisku un rituālu kontekstu. Par darbu sēriju māksliniece saka: “Lai cilvēks taptu fiziski vesels, tikpat svarīgs ir garīgais nodoms tapt veselam. Šī nodoma manifestēšana bieži vien tikusi praktizēta caur rituālām darbībām. Veidojot sēriju “Vesels”, nonācu pie seno latviešu mitoloģiskajiem priekšstatiem par dzīvi, eksistenci un pasauli visapkārt.”


SEB bankas vadītāja Ieva Tetere: “Festivāla mītu un rituālu vadmotīvs ir ļoti trāpīgs – šobrīd, iespējams, vairāk nekā jebkad iepriekš mums visiem ir aktuāla eksistenciālu jautājumu risināšana, atbilžu un skaidrojumu meklēšana. Esmu pārliecināta, ka Cēsu festivāls arī šogad veicinās radošumu un jaunu domu perspektīvu sabiedrībā. Tāpat priecājos, ka festivāls vienmēr notiek iepriekš neatklātās vietās un varēsim nemainīgi atbalstīt jaunos talantus, dodot viņiem iespēju augt.”


Festivāls norisināsies līdz 15. augustam.

31. jūlijā Cēsu Svētā Jāņa baznīcā klausītāji aicināti uz koncertu “Debespulkstens”, kur muzicēs saksofonists Aigars Raumanis, sitaminstrumentālists Ernests Mediņš un ērģelnieks Aigars Reinis.


Savukārt 14. augustā Cēsu pils parka estrādē būs skatāms Riharda Vāgnera operas “Valkīra” III cēliena grandiozs koncertiestudējums.


Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, festivāla ģenerālsponsora Latvijas Mobilā Telefona, enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power", Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, projekta “Kultūrtelpa”, Cēsu novada domes, koncertzāles "Cēsis", kā arī uzņēmumu “Moller Auto” „GroGlass“ un “Priekuļu bloks” atbalstu.


Mākslas festivāla “Cēsis 2021” muzikālos notikumus – 10. jūlija performanci Danse macabre (“Nāvesdeja”), 31. jūlija koncertu “Debespulkstens” un 14. augusta Riharda Vāgnera operas “Valkīra” III cēliena koncertiestudējumu būs iespēja apmeklēt vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, pasākuma norises vietā uzrādot digitālo Covid-19 sertifikātu. Savukārt izstādi “Pielidot tuvāk saulei. Mīti un rituāli” var apmeklēt jebkurš interesents, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.


Mākslas festivāla “Cēsis 2021” biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv, kā arī festivāla norises vietās. Festivāls, kā ierasts, piedāvā īpašas biļešu atlaides senioriem, skolēniem, studentiem un skolotājiem. 10% atlaide festivāla notikumu biļetēm pieejama arī SEB bankas klientiem. Vairāk par atlaidēm iespējams uzzināt biļešu iegādes vietās, kā arī festivāla mājaslapā.


Plašākai informācijai par mākslas festivālu “Cēsis 2021” sekojiet www.cesufestivals.com vai festivāla Facebook lapā.


227 views

Recent Posts

See All
CMF21-170x170B.png