top of page

Atskats uz vienpadsmito festivāla vasaru

Vienpadsmito Cēsu Mākslas festivālu, kas mēneša garumā piedāvāja mūzikas, kino, vizuālās mākslas un teātra pasākumu programmu, apmeklēja vairāk kā 7500 skatītāju un klausītāju. Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu darbu izstādi koncertzālē “Cēsis” apmeklēja 2500, bet festivāla centrālo notikumu, kas spoži izskanēja 5. augustā – Osvaldo Galihova operas “Ainadamar” koncertiestudējumu Cēsu pils parkā, klātienē noskatījās 2200 skatītāji, savukārt tiešraidē LMT lietotnē “Straume” to vēroja 5000 cilvēku.


Šogad upe kļuva par Cēsu Mākslas festivālā centrālo tēlu, kas visspilgtāk izpaudās unikālajā kino programmā. Četras nedēļas nogales apmeklētājiem bija iespēja uz Gaujas, pie Ērgļu klintīm vērot kino režisora Jāņa Putniņa izraudzītas kino lentas, kuru uzmanības centrā arī ir upe. Brīvdabas seansu apmeklētāji ar plostiem tika pārcelti uz otru Gaujas krastu, kur bija iekārtotas sēdvietas, savukārt kino ekrāns atradās uz plosta upes vidū. Tas bija neaizmirstams baudījums vērot filmas dabas skaņu, smaržu un sajūtu lokā.


Pēc ilgāka pārtraukuma Cēsu mākslas festivāla programmā šogad bija atgriezies balets. 29. jūlijā koncertzālē “Cēsis” notika izcilajam latviešu baletdejotājam Aleksejam Avečkinam (1976–2013) veltīts baleta vakars “Alekseja Avečkina zvaigzne”.


Cēsu festivāla piedāvāto tikšanos ar Alekseju Avečkinu vērtēju kā īpaši izdevušos, jo baleta vakars deva iespēju pāragri aizgājušo baleta zvaigzni ieraudzīt ļoti lielā tuvplānā, paralēli ļaujot aizdomāties gan par mākslas zūdošo dabu, gan nepārejošo vērtību(…). Koncerta veidotāji – režisors Roberts Rubīns, mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, komponists Arturs Maskats un scenogrāfs Andris Freibergs – bija iecerējuši šķietami vienkāršu kompozīciju – video sižeti, kuros redzams un dzirdams pats Aleksejs Avečkins, mijās ar baleta izrāžu fragmentiem. Latvijas Nacionālās operas un baleta solisti izdejoja gan populāros, klasiskos pas de deux no “Gulbju ezera” un “Apburtās princeses”, gan fragmentus no mūsdienu baletiem “Bīstamie sakari” un “Anna Kareņina” u. c.(…). Jēgpilnu apcerīgumu koncertam piešķīra arī ļoti pārdomāti izvēlētie fragmenti no Ineses Zanderes intervijas ar baletdejotāju žurnālā “Rīgas Laiks” (2005), vēsta dejas kritiķes Ditas Jonītes recenzija.


Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programmai vienmēr raksturīgi arī eksperimentāli meklējumi, un tāds bija speciāli festivālam radītais izcilā latviešu pianista Reiņa Zariņa un holandiešu gleznotājas Marilēnas Šiltkampas projekts MusicPainting/Live, kura pamatā ir mūzikas un gleznas vienlaicīga tapšana. Savukārt klasiskas vērtības pildīja koncertu Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, kurā muzicēja Eiropas konkursos novērtētā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema kopā ar spožo klarnetistu Mārtiņu Circeni.


Cēsu Pils parka estrādē jau tradicionāli notika nozīmīgākais šī gada Cēsu Mākslas festivāla muzikālais notikums – argentīniešu komponista Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar pirmuzvedums Latvijā. Golihova opera ir viens no 21. gadsimta spilgtākajiem pienesumiem operžanrā, un tā guvusi grandiozus panākumus lielākajos ASV opernamos, kā arī Austrālijā, Spānijā un daudzās citās vietās.


Arī šoreiz Cēsu pils parkā redzamo uzvedumu iestudēja Viesturs Kairišs, un sadarbībā ar horeogrāfi Elīnu Lutci un gaismu mākslinieku Mārtiņu Feldmani radītais inscenējums operas vēstījumu iedzīvināja plašās, noteiktās līnijās, kas atbilda operas psiholoģiskajam izteiksmīgumam un konceptuāli bagātīgajai tēlu un ideju pasaulei. Šo iemeslu dēļ operas solistu veikums pārliecināja arī skatuviski, taču pirmām kārtām, protams, aizrāva viņu dziedājums – gan Marija Inohosa-Monteneg­ro Margaritas Ksirgu lomā, gan Marina Pardo mecosoprānam rakstītajā Federiko Garsijas Lorkas lomā, gan flamenko dziedātājs Alfrēdo Tehada raksturojami kā patiesi augstas klases mākslinieki(…). Pienācīgam operas izrādes īstenojumam nestājās ceļā arī pārējie iestudējuma rakursi – vokāli skatuviskajā kopainā īstajā vietā bija Latvijas Radio kora solistes, ar sev piešķirtajiem uzdevumiem tika galā Sonora Vaice, Rihards Millers un pārējie uzveduma dalībnieki, tostarp dejotāji, savukārt Liepājas simfoniskais orķestris Andra Pogas vadībā darīja daudz, lai muzikālā partitūra ar visu elektronisko skaņu celiņu, paplašināto sitaminstrumentu grupu un Jāņa Ruņģa un Matīsa Čudara spēlētajām ģitārām skanētu pēc iespējas precīzāk un līdzsvarotāk, vēsta Armanda Znotiņa (Latvijas Avīze) recenzija par koncertiestudējumu.


Vienpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls notika ar patrona – SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Cēsu novada domes atbalstu.

49 views

Comments


bottom of page