top of page

Izziņota šīs vasaras festivāla programma



Cēsu Mākslas festivāls no 15. jūlija līdz 20. augustam ar atklāšanas koncertu kopā ar Radio kora dziesmām bez vārdiem un laikmetīgās mākslas izstādi “Tagadnes artefakti” turpinās iedzīvināt Cēsu radošo un dizaina kvartālu “Rainis”. Cēsu vāgneriānā ļaus piedzīvot operas “Zīgfrīds” koncertatskaņojumu, bet Pils parka estrādē baudīt Kārļa Lāča mūzikas teātra programmu. Līdzās, muzikāls jaunatklājums – amerikāņu izcelsmes pianista Roberta Flaica solokoncerts, bet Cēsu Sv. Jāņa baznīcā Schola Cantorim Riga viduslaiku dziedājumi. Krāsu pasaule Raimonda Staprāna darbu ekspozīcijā un tehnoloģiju un vizuālās mākslas sinerģija Martina Vizbuļa izstādē.


Pirms vairākiem gadiem Cēsu Mākslas festivāls tukšo metāla vāciņu rūpnīcas cehu Neredzīgo kvartālā pārvērta jaunā laikmetīgās mākslas izstāžu vietā, dāvājot tai jaunu nozīmi un elpu. Ar katru gadu mākslai industriālo vietu iedzīvinot arvien vairāk, Cēsis drīz kļūs par jaunu kultūrvietu bagātākas, jo teritorija pārtop radošajā un digitālajā kvartālā “Rainis”.


Neskatoties uz jau uzsāktajiem kvartāla attīstības darbiem, 15. jūlijā festivāls tradicionāli iesāksies Laikmetīgās mākslas centrā ar izstādes “Tagadnes artefakti” atklāšanu. Turpinot aizvadītajā gadā aizsākto, arī šoreiz tiks izcelti vietējie un Baltijas mākslinieki - Oļa Vasiļjeva un Kristaps Ancāns, Augusts Serapins un Lina Lapelīte. Izstādes centrā būs mākslinieku dialogs ar telpu, tās vēsturi un apcerēm par iedomātu nākotni, vienlaicīgi apzinoties mūsu vietu laika un pasaules teritoriālajā kontekstā.


“Ir tāda vieta mežā, braucot no Kuldīgas uz Sārnati, kur novērota “laika cilpa” - cilvēki te attopas vienā krustojumā divreiz. Kad pasaulē nav idejiskas virzības: “uz labāku nākotni”, “uz Rietumiem”, “uz priekšu”, “uz jaunu politiku”, bet tā vietā ir iznīcība - laiks nostājas vertikālā taisnē, kas ieduras zemē. Viss “sabirst” šajā brīdī, kas vienlaicīgi ir mūžīgs, šībrīža perspektīvu veidojot pagātnes un nākotnes artefaktiem,” izstādes koncepciju pamato tās kuratore Žanete Skarule.


“Globālo ekonomikas un politikas turbulenču laikā šobrīd mums vairāk nekā jebkad svarīgi apzināties savu patieso vērtību. Ir jālepojas - ar saviem sasniegumiem, ar izciliem profesionāļiem, ar spēju radīt unikālas, sabiedrībai vērtīgas iniciatīvas. Atbalstot Cēsu Mākslas festivālu jau 16. gadu, dodam iespēju uzmirdzēt vienam no augstvērtīgākajiem notikumiem Latvijas mākslas un kultūras dzīvē,” atbalstu nozīmīgu mūzikas un mākslas notikumu tapšanai pauž SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.


Cēsu Izstāžu namā būs skatāma izstāde “Pārāk tuvu, pārāk tālu”, kas iezīmēs latviešu mākslinieka – gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna tuvojošos 100 gadus jubileju, kas tiks svinēta 2026. gadā. Labi zināms gan Kalifornijas (ASV), gan Latvijas mākslas vidē, Staprāns ar savu nemainīgi atpazīstamo rokrakstu devis būtisku ieguldījumu ne tikai šajās kultūrtelpās, bet arī plašāk pasaulē. Izstādes kuratore ir Maija Rudovska.


Savukārt, trešajā Cēsu Mākslas festivāla izstādē Koncertzālē “Cēsis” mākslinieks Martins Vizbulis turpinās savus radošos meklējumus mikrokontrolieru un dažādu sensoru sinerģijā ar virtuālo realitāti, iesaistot skatītājus tiešā komunikācijā ar mākslas darbiem. Izstādē “Divu toņu daudzfrekvenču komunikācija” bez viedtālruņa neiztikt, jo tajā būs skatāmi darbi, ar kuriem apmeklētājam būs iespējams komunicēt, izmantojot savas viedierīces.


“LMT ir patiess gandarījums kopā ar Cēsu Mākslas festivālu būt kopā jau vairāk nekā 10 gadus. Inovācijas un jaunas formas meklējumi ir neatņemama Cēsu Mākslas festivāla sastāvdaļa, un tas saskan arī ar LMT redzējumu, kas savās darbībās tiecas uz inovācijām, ejot pāri apvāršņiem un paplašinot iespēju telpu gan zinātnē un uzņēmējdarbībā, gan kultūrā ar augstvērtīga satura pieejamības nodrošināšanu,” stāsta LMT viceprezidente Laura Keršule.


Arī Cēsu mākslas festivāla muzikālā programma iesāksies 15. jūlijā ar koncertu “Dziesmas bez vārdiem”. Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā un kopā sitaminstrumentālistu Miku Čavardu klausītājus vedīs ceļojumā glezniecisku skaņu pasaulē, ko veido unikālākais un pilnīgākais instruments – cilvēka balss. Līdzīgi kā glezniecībā, kur vērojama visdažādākās intensitātes otu triepienu un krāsu tekstūra, arī šīs programmas skaņražu mūzikas valodā sastopami visplašākā diapazona izteiksmes veidi. Skanēs komponistu Žibokles Martinaitītes, Džona Keidža un Andersa Hillborga mūzika.


Nedēļu vēlāk, 22. jūlijā festivāls piedāvā iepazīt jauno un talantīgo amerikāņu izcelsmes pianistu Robertu Flaicu (Robert Fleitz), kuru The New York Times Robertu Flaicu nosaucis par aizgrābjošu un izteiksmīgu. Viņa spēli un būtību raksturo spilgta, individuāla pieeja gan laikmetīgās, gan klasiskās mūzikas atskaņojumiem. Solokoncerta “Klusās rezonanses” vienā daļā skanēs latviešu mūsdienu komponistu Krista Auznieka, Lindas Leimanes, Gundegas Šmites, Imanta Zemzara un Jāņa Petraškeviča mūzika, bet otrā - amerikāņa Džefrijs Mamforda un ukariņa Valentīna Silvestrova klavieru opusi.


Jūlija izskaņā, 29. jūlijā, Cēsu vāgneriānas turpinājumā Cēsu Mākslas festivāls un Koncertzāle “Cēsis” piedāvā Riharda Vāgnera operu tetraloģijas “Nībelunga gredzens” trešo operu “Zīgfrīds” - pasaku par puisi, kurš uzvar pūķi un iepazīst mīlestības spēku. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults būs pasaules slavu strauji iemantojušais jaunais, dedzīgais somu maestro Tarmo Peltokoski. Koncertatskaņojuma komandu papildina radošais tandēms - režisors Viesturs Kairišs un scenogrāfe Ieva Jurjāne.


Koncertzālē “Cēsis” gaidāmajā koncertatskaņojumā dzirdēsim pasaules vadošās operzvaigznes, kas ir savas karjeras pašā virsotnē. Titullomā - Mihaels Veiniuss (Michael Weinius), kurš bija lielisks Zīgmunds Cēsīs 2019. gadā “Valkīras” atskaņojumā. Nībelunga Mīmes lomā iepazīsim titulēto un starptautiski pieprasīto raksturtenoru Andreasu Konrādu (Andreas Conrad). Ceļinieks jeb Votāns būs lieliskais Olivers Cvargs (Oliver Zwarg), kurš Cēsu “Tristana un Izoldes” iestudējumā dziedāja Kurvenālu un LNO izrādē bijis Alberihs. Grūtā Brinnhildes loma uzticēta Latvijā labi pazīstamajam lietuviešu dramatiskajam soprānam Vidai Miknēvičūtei, bet Erdas lomā Cēsīs dzirdēsim spožo zviedru kontraltu Annu Larsoni (Anna Larsson). Pūķis Fafners būs Timo Rihonens (Timo Riihonen), kuru Cēsu “Valkīrā” iepazinām kā Hundingu, Alberihu dziedās Armands Siliņš, bet Mežaputnu iemiesos Kristīne Gailīte.


Muzikālās programmas turpinājumā, 5. augustā, Cēsu Svētā Jāņa baznīcā skanēs viduslaiku dziedājumi senās mūzikas ansambļa Schola Cantorum Riga, Guntara Prāņa un Ievas Nīmanes sniegumā. Dzirdēsim gregorisko korāli un dažādu vēlo viduslaiku polifoniskā repertuāra piemērus, kas rāda tālaika uzstāšanās praksi dažādās Eiropas pilsētās. Šo spilgto, daudzveidīgo vēlo viduslaiku muzikālo dzīvi varēs saklausīt un izjust koncerta bagātīgajos kontrastos.


Bet vienmēr gaidītais brīvdabas koncerts Cēsu Pils parka estrādē notiks 13. augustā, kurā viens no spilgtākajiem savas paaudzes komponistiem Kārlis Lācis kopā ar tautā iemīļotiem dziedātājiem un aktieriem priecēs ar programmu, kurā skanēs viņa komponētā mūzika no dažādām teātra izrādēm un mūzikliem.


Mūzikliem un teātra mūzikas partitūrām ir atvēlēta īpaša vieta Kārļa Lāča daiļradē − jau pirmais viņa sacerētais mūzikls “Pūt, vējiņi!” kļuva par Liepājas teātra hitu vairāku sezonu garumā, gūdams publikas mīlestību un kritikas atzinību. Īpaši vakaram Cēsīs atlasītie spilgtākie mūziklu numuri ļaus klausītājiem vēlreiz izdzīvot “Pūt, vējiņi”, “Oņegins”, “Žanna d’Arka” un “Purva bridējs ugunī” varoņu stāstus.


Koncertuzveduma solisti Intars Busulis, Artūrs Skrastiņš, Jānis Aišpurs, Aija Vītoliņa, Aija Andrejeva, Agnese Jēkabsone, Ieva Kerēvica, un Klāvs Košins ir personības, kuru vārdi vienmēr garantē augstu kvalitāti.





386 views
bottom of page