Alberts JĒRUMS “Gaviles”, Veronikas Strēlertes dzeja – Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš (fragm.)
Alberts JĒRUMS “Naktij”, Veltas Sniķeres dzeja – Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš (fragm.)
Fragments no Alberta Jēruma raksta “Kaliet jaunas rotas, audiet jaunas sagšas” 1975. gada Dziesmu dienu “Vadonī”:
“Tā pie burvju apļa pienākam, ja sākam analizēt latvisko identitāti. Tad maļam tukšas kafijas dzirnaviņas, priecājamies par omulīgo runča ņurdēšanai līdzīgo skaņu, ko rada vaļīgie riteņi, griezdamies un brīnīdamies, ka kafija nebirst.
Reiz klausījos sava jauna paziņas ļoti sarežģītu analīzi par kādu teorētisku latvieti, kas, no dabiskām dziņām laimīgi atbrīvots, karājas it kā pilnīgā tukšumā un reizē ir apziests ar divu (vai vairāk) kultūru ziedēm no āra un iekšas. Tādēļ tāds nekur nevarot atrast mājas.
Nenocietos neiebildis pret analīzes metodi, jo viņš, nabaga “latvieti” uz operācijas galda noguldījis, novilka tam dzīvam ādu, izknibinājās gar nerviem, sagrieza mazos gabaliņos, pat šļirci neiedeva.
Analīzes rezultāts arī bieži būs citāds: cik nav piedzīvots, ka lielāks vai mazāks jauno latviešu bariņš (dažkārt taisni pēc šāda referāta) sapulcējas mierīgā nostūrī, kāds Juris, kāda Ilze vai Māris uzsāk dziesmu, un viņi ir atraduši ir savas mājas, ir savu identitāti. Vēl vairāk – viņi būs atraduši dzīvu identitāti, un šai dzīvā identitātē ar latviešu dziesmu, latviešu tikumu un paražām, tīru (kaut dažkārt nepilnīgu un nepareizu) valodu viņi veido un veidos tiltu no manas paaudzes uz to, kas nāks pēc viņiem.
– Nesen tiku jautājis divām latviešu meitenēm, kā gāja pa kongresu? Slikti, viņas teica. Kādēļ? Netika dziedāts.
Par maz lakstīgalu pārāk nedrošā pavasarī? Neticu. Drīzāk liekas, ka mans draugs referents logaritmu tabulas nolēmis izmācīties no galvas. Sausi ir visi prātojumi, dzīvos tikai tas, kas ir dzīva gara radīts, dzīvā garā dzimis. Logaritmi mūs neglābs, glābs latviešu mēle, vārds, dziesma.”