Alberts JĒRUMS “Saules dziesmas”, dažādi teksta autori – Antra Bigača (mecosoprāns) un Ilona Breģe (klavieres) 1995. gadā Latvijas Radio I studijā (fragm.)
Fragments no Tālivalda Ķeniņa vēstules komponistam Imantam Zemzarim 1989. gada 4. oktobrī (avots: “Lifts uz Olimpu”, 622.–624. lpp., Musica Baltica, 1996, Rīga)
“Visapdāvinātākais no Vītola audzēkņiem, viņš arī kā pirmais uzdrošinājās pārkāpt vecā kunga normas .. . Un Vītols pirmo reizi padevās, iesaucoties pie kāda klasē atnesta skaņdarba: “Jērum, jūs esat traks… bet es jums uzticos”, jo Alberta dzirde, gaume un talants bija tik augstas klases.
Alberts Jērums bija tālu pāri man, domājams, arī dabīgā talantā, tikai viņam pietrūka tie 5 gadi Parīzē, kas tika man.
Cik man Alberts bija tuvs kā cilvēks, tik viņa mūzika mani īpaši neaizkustināja (varbūt 2. vijoļsonāta?).
Viņa faktiski bija daudz izsmalcinātāka nekā manējā, bet savos mērķos un idejās bieži netverama. Bet bez viņa priekšzīmes no latviešu mūzikas dzīves svešumā maz kas būtu iznācis, kam kāda mākslinieciska nozīme. Viņš mācēja virzīt, un viņa raksti par mūziku varbūt ir vistrāpīgākie latviešu mūzikas kritikas/muzikoloģijas žanrā.”